| Muzeji | Naktsmītne | Ēdināšana | Izmaksas | Dienas plāns | Galerija | Sākums |
Turaidas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, celta 1750. gadā Baznīckalnā. Tā būvēta pēc Lielā Ziemeļu kara, kad tika atjaunotas nopostītās baznīcas Vidzemē. Dievnams celts no guļbaļķiem kā vienkārša, 17 m gara un 10 m plata ēka. Baznīcā daļēji saglabājusies oriģinālā iekārta – altāris, kancele un draudzes soli. Altārī atrodas vērtīgas gleznas, tostarp “Golgāta”. Gadsimtu laikā baznīca nav būtiski pārbūvēta, tikai atjaunota un restaurēta. un 20. un 21. gadsimtā veikti vairāki remonti un restaurācijas darbi, īpaši 2009.–2010. gadā, kad baznīca tika atjaunota vēsturiskā izskatā, izmantojot senās būvniecības metodes. Padomju laikā ēkā bija muzejs, bet mūsdienās tā atkal darbojas kā dievnams un ir daļa no Turaidas muzejrezervāta. Baznīcā ir arī ekspozīcija par tās vēsturi un draudzes dzīvi.
Dainu kalns nav valsts pasūtījuma objekts, tā ideja ierakstīta 1980. gada 21. oktobrī noslēgtajā “goda līgumā”, kas tapis vēstuļu formā starp tēlnieku Induli Ranku un Siguldas novadpētniecības muzeja direktori Annu Jurkāni. Tas tika atklāts 1985. gadā sagaidot folklorista Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu. Tajā izvietotas tēlnieka Induļa Rankas skulptūras, un atklāšanas dienā tika dziedāta tautasdziesma “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā”. Kopš 1988. gada, sākoties folkloras festivālam “Baltica”, Dainu kalns kļuvis par nozīmīgu latviešu kultūras un vienotības simbolu, kur pulcējas folkloras kopas un tiek saglabātas tautasdziesmu, deju un mūzikas tradīcijas. Tas tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Atmodas laika kultūras simboliem Latvijā, kas stiprina nacionālo identitāti un tautas vienotību.
Gūtmaņa ala ir plašākā un augstākā Latvijas un visas Baltijas ala, jeb grota. Alas garums ir 18,8 metri, platums 12 metri un maksimālais griestu augstums sasniedz 10 metrus.Tā ir senākais tūrisma objekts Latvijā. Smilšakmenī ie redzami saglabājušies baronu un muižkungu vārdi, kurus pēc pasūtījuma iegravēja meistari par samaksu. Uz alas sienām vēl saglabājušies seni uzraksti, piemēram, “GEORG CO[N]RAD VON VNGEREN ST[E]RNBERG 1688” un “ANNA MAGDALENA VON TIESENHAVSEN ANNO 1677”.
Teika vēsta, ka alas nosaukums radies no vācu “gut Mann” (“labs vīrs”), jo tajā dzīvojis labs cilvēks, kurš ārstējis ļaudis ar avota ūdeni. 20. gs. 30. gados to mēģināja pārdēvēt par Labvīra alu, bet bez panākumiem. Gūtmaņa ala ir sena kulta vieta un vēl līdz pat 19. gadsimta sākumam ļaudis šeit slepeni ziedojuši saviem elku dieviem. Gūtmaņala ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, kas iekļauts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Vikmestes dabas taka ir aptuveni 3 km gara taka, kura sākas stāvlaukumā Turaidas- Raganas ceļa malā pretī Reiņa trasei (Gravzaķi) un aizved līdz Krimuldas serpentīna ceļa piekājei. Tā ir ainaviski skaista un ir vērojami smilšakmens atsegumi. Tā izveidota 1990. gadā sadarbībā starp Gaujas NP darbinieku bērniem un jauniešu grupu no ASV.
NP ar Latvijas Vides fonda palīdzību nojauca betonētās ūdens pārgāzes uz Vikmestes, lai Vikmestē varētu nārstot lašveidīgie. Vikmestes vārds cēlies no lībiešu valodas, iespējams – Mežupīte. Vikmestes krastos atrodas Krimuldas pilsdrupas un Vikmestes pilskalns.
Vikmestes pilskalns atrodas Vikmestes upītes labajā krastā, kādā sānu gravu satekā. Pilskalna laukums ir 55 x 75 m liels, un tā sānus trijās pusēs apņem apmēram 26 m augstas un stāvas kraujas, kas daļēji mākslīgi veidotas. Kultūras slānis pilskalnā ir plāns un vāji izteikts, tas liecina, ka pilskalns nav bijis apdzīvots ilgi.
Tagad pilskalns apaudzis ar mežu. 19.gs. otrajā pusē pilskalnu vairākkārtīgi apmeklējis Vidzemes ģenerālgubernators Suvorovs, un tādēļ tas dažreiz dēvēts arī par Suvorova kalnu. Daži vēsturnieki domā, ka uz Vikmestes pilskalnu attiecas 13.gs. Indriķa hronikā minētais notikums 1206.gadā, kad Turaidas lībiešu valdnieks Kaupo kopā ar vāciešiem nogalināja savu kara draudzi, pili izlaupīja un nodedzināja. Citi uzskata, ka te, iespējams, atradusies Kubeseles pilsvieta.
Taurētāju kalns ir Vikmestes upītes dziļās gravas un Gaujas senlejas labā pamatkrasta saskarsmes vieta. Tajā var uzkāpt pa koka kāpnēm. Leģenda vēsta, ka šeit bijusi sena novērošanas vieta, kur sargi ar tauru skaņām brīdināja par ienaidnieku tuvošanos. No kalna paveras plašs skats uz Gaujas senleju, tas ir mežains un, iespējams, bijusi arī sena kulta vieta.
Krimuldas muiža celta 1822. gadā klasicisma stilā. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar unikāliem kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem saglabājušamies ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19.gadsimtā.
Jau 15. gadsimtā šeit bijusi amatnieku apmetne, bet pēc 1566. gada muiža kļuva par patstāvīgu saimniecību. 1817. gadā to iegādājās firsts Johans Georgs Līvens. Stāsta, ka grāfs muižu nolūkojis tāpēc, ka ticējis, ka šī vieta vēsturiski saistīta ar seno lībiešu vadoni Kaupo, kuru Johans Līvens uzskatījis par Līvenu dzimtas ciltstēvu. Viņš uzcēla pili un iekopa ap to romantisku ainavu parku.
Lielākā daļa saimniecības ēku tapušas posmā starp 1893. un 1902.gadu. Pēc agrārreformas daļa Krimuldas muižas 1922.gadā nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā, šeit tika ierīkota tolaik vienīgā kaulu, tuberkulozes ārstniecības iestāde Latvijā. Šobrīd muižā atrodas tūristu iecienīta naktsmītne, kā arī Rehabilitācijas centrs “Krimulda”. Atjaunots arī muižas tornītis, no kura paveras skats uz Gaujas senieleju.
Šī mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā. Siguldas bobsleja un kamaniņu trase ir viena no 18 šāda veida būvēm pasaulē. Salīdzinot ar pārējām trasēm, šī ir unikāla ar to, ka pieejama apskatei un braucieniem ar tūristu atrakcijām. Katru gadu trasē norisinās starptautisku sacensību posmi. Siguldas novads var lepoties ar to, ka ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ziemas olimpisko medaļu skaita uz iedzīvotāju.
Trases vēsture sākusi veidoties jau 19. gadsimta beigās, kad kņazs Kropotkins savas muižas teritorijā izbūvēja 900 m garu ledus ceļu ar vienu virāžu. Šī mākslīgi izveidotā ledus trase bija pirmā kamaniņu trase visā Baltijā. Trasei attīstoties, no ārzemēm sāka ievest arī pirmos bobus, un pēc to parauga vietējie entuziasti uzsāka gatavot kamaniņas paši.
Mūsdienu mākslīgās ledus trases projektēšanu veica Leipcigas sporta būvju zinātniski tehniskais centrs. Celtniecību veica Sarajevā bāzētā Dienvidslāvijas firma “Graming”. Trases pirmā kārta nodota ekspluatācijā 1986. gadā. Maksimālais iespējamais ātrums 125 km/h. Trase ir piemērota bobslejam, kamaniņu sporta un skeletona sacensību un treniņu rīkošanai. Katru sezonu šeit notiek starptautiska un valsts mēroga sacensības.
Tieši šī trase ir viena no retajām pasaulē, kuras apskate ir atvērta jebkuram interesentam. Tā ir atvērta apmeklētājiem katru dienu no plkst. 8.00 līdz 20.00. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot 1890. gada ziemas bobsleja kamanas, iepazīt trasi, vasarā izbraucot ar vasaras bobu, kā arī doties uz skatu platformu 6. stāvā, kur paveras skats uz Gaujas senieleju un Siguldas dabas skaistumu. Radot ļoti skaistu ainavu.
